Švertbotes pārdošanā

Švertbotu burāšana – izbaudiet burāšanu tās tīrākajā formā

Švertbotes ir atklātas buru laivas, kas aprīkotas ar paceļamu vai iespraužamu šverti, kura nodrošina atgriezenisko momentu un novērš nodreifēšanu. Pretvējā švertbotes parasti tiek noturētas vertikāli sportiski – ar ķermeņa svara palīdzību –, bet pakaļvējā uz daudzām švertbotēm tiek pacelti spinakeri, gennakeri vai asimetriskie spinakeri. Uz švertbotēm Jūs izbaudīsiet burāšanas fizisko un pat atlētisko pusi. Protams, pastāv arī mierīgākas ceļojumu švertbotes. Taču, kad uz švertbotes „pūš vējš" un „šļakstās putas", Jūs piedzīvojat burāšanu tās tīrākajā veidā.

Kas ir švertbote

Mūsdienu valodā par švertboti sauc atklātu buru laivu bez kajītes,
kuras atgriezenisko momentu rada ūdens spiediens uz samērā plato laivas korpusu un vējpusē izvietojusies apkalpe. Švertbotēm nonesi samazina paceļams šverts vai iespraužams šverts.

Īpašs gadījums valodas lietojumā ir ķīļšvertbotes (piemēram, Kielzugvogel), kuras tomēr lielākajā daļā reģionu dēvē arī par atklātām ķīļjahtām.

Švertbotes iedala ceļojumu jeb tūrisma švertbotēs un regates švertbotēs.

Kad švertbote apgāžas

Švertbotēm parasti, sākot ar vēja stiprumu trīs līdz četras balles pēc Boforta skalas, nepieciešama sportiska apkalpes rīcība. Brāzmās švertbotes var apgāzties, ja apkalpe ir neuzmanīga vai pārāk viegla. Ja, piemēram, pretvējā, pieaugot vēja spiedienam uz cieši izvilktajām burām, netiek atlaista šote un tādējādi netiek mazināts spiediens burā vai apkalpe neizliecas pietiekami uz āru, respektīvi, cilvēks trapecē nesver pietiekami, švertbote sasveras un var apgāzties. Pēkšņi norimstot vējam, švertbote var apgāzties arī uz vējpusi, ja apkalpe vai vientuļais burātājs nepaspēj pietiekami ātri pārvietot svaru uz laivas vidu.
Turklāt izšķir parasto apgāšanos (buras un masts guļ uz ūdens) un pilnīgu apgāšanos (masts vērsts uz leju, šverts – uz augšu).
Mūsdienu švertbotes lielākoties ir negrimstošas, un apkalpe tās īsā laikā var atkal uzcelt, nenodarot laivai bojājumus. Atcerieties: «Ja saule spīd uz šverta, burātājs kaut ko dara nepareizi!»

Švertbotu klases

Švertbotes ir iedalītas švertbotu klasēs, kuras savukārt ar būvnoteikumiem nodrošina, ka regatēs laivas ir savstarpēji tieši salīdzināmas. Eiropā izšķir vienvietīgās švertbotes (piemēram, Laser, Finn-Dinghy, Contender, Musto-Skiff, Aero) un divvietīgās švertbotes (piemēram, 420, 470, Zugvogel, Korsar, Flying Dutchman, 505, Pirat, Windy).

Skifs – īpaši vieglā švertbote

Skifi ir īpaši vieglas švertbotes, kas ar samērā platu pakaļgalu un vieglām būvmateriālu konstrukcijām veidotas agrīnai glisēšanai. Pirmie skifi Austrālijā radās jau 19. gadsimta beigās. Tāpat kā daudzas citas augsto tehnoloģiju regates švertbotes, arī skifi parasti ir pārtakelēti (proti, tiem ir proporcionāli lielāks buru laukums salīdzinājumā ar korpusa izmēriem). Lejupvējā vai plašos kursos uz skifiem tiek celti lieli gennakeri, kas skifiem ļauj sasniegt aizraujošus maksimālos ātrumus.
Skifi it īpaši Austrālijā ir plaši izplatīta klase dažādos izmēros. Sevišķi iecienīti ir 14 pēdu un 18 pēdu skifi (kurus burā trīs cilvēku apkalpe). Starptautiski švertbotu tips skifs kļuva pazīstams, kad Olimpiskajās spēlēs (kopš 2008. gada) tika izmantots 49er skifs.